Pils būvvēsture

atklātne - 20. gs sākums1265. gads: Livonijas ordeņa mestrs Mandernas Kondrāts sāk celt Jelgavas pili

Mandernas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225. gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils. To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mendernas. Atskaņu hronikā teikts: “Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Šo pili nosauca Mitove.” Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā 1265. gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts.

1256. – 1561. gads: Livonijas ordeņa komtura miteklis

Iemantojot ordeņbrāļu cieņu un uzticību, jebkurš bruņinieks varēja tikt augšup pa ordeņa hierarhijas kāpnēm – kļūt par kādas pils saimniecības pārzini, vēlāk – par fogtu, tad – komturu, virsmantzini vai karaspēka virspavēlnieku – landmaršalu, un visbeidzot – par mestru. Livonijas ordeņa mestram bija pakļauti ordeņa piļu un apgabalu pārvaldnieki – komturi un fogti. Komturijas bija izvietotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. 14. gadsimtā, kad Jelgavas pili apdzīvo komturi, pili pārbūvē.

1562. – 1737. gads: Kurzemes un Zemgales hercoga pils

16.gadsimta otrajā pusē Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās pēc 1568. gadā  veiktajiem remontdarbiem.

1737.gads: Vecā pils tiek uzspridzināta

1737. gadā, pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves, par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku ievēlēja Ernstu Johanu Bīronu (valda no 1737. līdz 1741. gadam un no 1763. līdz 1769. gadam). Viņš nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences – 14.gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils – vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

1738. gads: Pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāk būvēt jauno pili

Celtniecība noritēja divos posmos (1738. – 1740.; 1763. – 1771.). Pilij sākotnēji bija trīs korpusi, kas izvietoti U veidā ar atvērumu uz tagadējo pilsētas centru. Telpās paredzēja bagātīgu rokoko stila interjera apdari.

Jelgavas pils ir ievērojamākā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

1738. – 1795. gads: Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence

Pils, ko Fančesko Bartolomeo Rastrelli būvēja Ernstam Johanam Bīronam, pildīja hercoga mājvietas un droša patvēruma funkciju.

1795. – 1915. gads: Kurzemes guberņas administratīvais centrs

Kad 1795. gadā hercogisti pievienoja Krievijai, pilī iekārtojās guberņas administratīvās iestādes, kas atradās pilī līdz 20. gadsimta sākumam.

Trimdas laikā no 1798. līdz 1807. gadam pilī divas reizes uzturējās Provansas grāfs, vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu, bet 1812. gadā šeit bija izvietota Napoleona karaspēka lazarete.

1919. gads: Bermonta-Avalova armija nodedzina pili

Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi – 1788., 1805. un 1816. gadā, bet 1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās armijas karavīri.

1937. gadā kādreizējo staļļu vietā augstskolas vajadzībām lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam un brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pils noslēdzās ciešā četrstūra blokā.

1939.gads: Pilī sāk darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija

Latvijas Lauksaimniecības universitāte kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija dibināta uz Latvijas Universitātes bāzes. Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja  Latvijas Universitātes Padome.

1944.gads: Otrā pasaules kara laikā pils atkal tiek nodedzināta

Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva.

1957.gads: Sākas pils atjaunošana

1956.gadā līdz ar lēmuma pieņemšanu par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) pārcelšanu uz Jelgavu sākās pils atjaunošanas darbi, kurus pabeidza 1961. gadā. Sākot ar 1957. gadu, augstskolu pakāpeniski no Rīgas pārceļ uz Jelgavas pili.

Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Jelgavas pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte (līdz 1992. gadam – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) – tās administrācija un četras no astoņām fakultātēm. Pils austrumu spārnā atrodas administrācija un ķīmijas laboratorijas, ziemeļu spārnā izvietojusies LLU Fundamentālā bibliotēka, rietumu spārnā izvietotas Pārtikas tehnoloģijas, Informācijas tehnoloģiju un Lauksaimniecības fakultātes, bet dienvidu spārnā atjaunotajā Aulā norisinās visi nozīmīgākie universitātes pasākumi, tostarp izlaidumi.