No 16. līdz 19. septembrim 28. reizi norisinās tradicionālās Eiropas kultūras mantojuma dienas ar šī gada tēmu "Atbildība par nākotni". Pasākumu laikā interesenti var piedalīties izzinošās aktivitātēs un apmeklēt apskates objektus visā Latvijā, tostarp Baltijā lielāko baroka pērli - atjaunoto Jelgavas pili. 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni, vēloties izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kuri radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. Tie ir gan objekti, kas būvēti ilgam mūžam ar racionālu materiālu lietojumu, lēti ekspluatācijā, viegli atjaunojami un tādi, kas prasa mazu energoresursu izlietojumu un ir videi draudzīgi, gan arī vēsturiskas būves, kas padarītas “gudras”, izceļot lietderības un estētikas veiksmīgākos "sakausējumus". Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu apmeklētāji varēs iepazīt būvētā mantojuma piemērus, kuri izceļ energoefektivitātes un līdzsvarotas pieejas teorijas attīstību.

Jelgavas pilī bezmaksas aktivitātes norisinās 16. un 17. septembrī, kad interesentiem ir iespēja iepazīties ar Jelgavas pils vēstures ekspozīciju, vēstures līkločiem un attīstības spilgtākajiem notikumiem no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00, savukārt plkst. 11.00 un plkst. 14.00 gida pavadībā var izstaigāt arī Jelgavas pils iekštelpas. 

Jelgavas pils kādreiz bijusi Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, kas ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā celta Kurzemes un Zemgales hercogam Ernstam Johanam Bīronam, divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772) 13. gs. Livonijas ordeņa pils vietā. Jelgavas pils ir arī lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Jāatzīmē, ka 2020. gada izskaņā noslēdzās apjomīgi atjaunošanas darbi Jelgavas pilī, kas vienlaikus ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) galvenā ēka. Atjaunošanas darbu galvenais mērķis bija saglabāt pils kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, padarīt tās ēku energoefektīvu un videi draudzīgu.

Eiropas kultūras mantojuma dienas kopš 1985. gada kopīgi organizē Eiropas Savienība un Eiropas Padome. Tās ir populārāko Eiropā svinēto kultūras pasākumu vidū. Pasākumu laikā durvis ver tūkstošiem pieminekļu un objektu, daži no kuriem parasti ir slēgti sabiedrībai visu atlikušo gadu. Tā iedzīvotajiem ir iespēja bezmaksas apmeklēt muzejus, uzzināt par savu kopīgo kultūras mantojumu un palīdzēt saglabāt Eiropas mantojumu pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Eiropas kultūras mantojuma dienas ļauj katru gadu vairāk nekā 20 miljoniem personu apmeklēt tūkstošiem tādu objektu, kuri ir pieejami tikai retu reizi, un piedalīties unikālos pasākumos.

Jelgavas pils energoefektivitātes pasākumi tika īstenoti projekta "Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana" (nr. EKII – 1/1) ietvaros, ko finansēja Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas EUR 6 701 654,49, no kurām Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējuma apjoms EUR 4 000 000,00.