Latvijas Nacionālā arhīva dokumentāro liecību izstāde "Baltijas kino klimats" Jelgavas pilī

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Fundamentālās bibliotēkas lasītavā no 22. maija līdz 30. jūnijam apskatāma Latvijas Nacionālā arhīva dokumentāro liecību izstāde "Baltijas kino klimats", kas tapusi sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo arhīvu un Lietuvas Centrālo valsts arhīvu.

20. gadsimta 60. gados pasaules kinematogrāfā ienāca jauni un drosmīgi vizuālās valodas eksperimenti. Baltijas valstu kino šajā desmitgadē attīstījās īpašos apstākļos. Lai gan Latviju, Lietuvu un Igauniju vienoja okupācijas pieredze un atrautība no Rietumiem, šo republiku mākslinieki sevi skaidri apzinājās kā daļu no Eiropas kultūras telpas, un tas viņu radošo rokrakstu spilgti atšķīra no pārējās Padomju Savienības kino.

Rīgas kinostudijā, "Tallinnfilm" un Lietuvas kinostudijā tapušo darbu likteņi izvērtās krasi atšķirīgi. Kamēr vieni autori guva panākumus un saņēma oficiālus apbalvojumus, citi piedzīvoja stingru uzraudzību. Virkne filmu tika aizliegtas, izņemtas no apgrozījuma vai pat pakļautas daļējai iznīcināšanai. Tikai 80. gadu nogalē, līdz ar Trešo atmodu, šie sabiedrībai slēptie meistardarbi beidzot nonāca uz ekrāniem.

Izstādē iespējams iepazīties ar septiņām Baltijas republikās tapušajām spēlfilmām: Rolanda Kalniņa filmas "Akmens un šķembas" ("Dzimtene, piedod!", "Es visu atceros, Ričard!" 1966), "Četri balti krekli" ("Elpojiet, dziļi!") (1967), "Piejūras klimats" (1974), režisora Kaljo Kīska "Pēdas" (1963) un "Ārprāts" (1968), režisoru Alģirda Dausas un Almanta Grikēviča filma "Jūtas" (1968), kā arī Raimonda Vabala filma "Jūnijs, vasaras sākums" (1969).