Skip to main content

KURZEMES UN ZEMGALES HERCOGU KAPENES

Kapenes

Hercogu kapenes atrodas pils dienvidaustrumu stūra cokolstāvā. Logus sedz dekoratīvi metāla režģi ar hercoga Ernsta Johana iniciāļiem, Jelgavas kalēja Johana Georga Freija darbs (1738-1739). 

Kapeņu vēsture, kas nav mazāk traģiska kā pašas pils vēsture 1583. gadā pirmais Kurzemes hercoga Gothards lika uzbūvēt nelielu baznīciņu ar pagraba telpu sarkofāgu novietošanai. Baznīciņa atradās vecās Jelgavas pils dienvidu pusē, netālu no pašreizējās kapeņu vietas. Mucas velves segtā pagraba telpa bija apmēram 9 metrus plata, ar brīvu eju vidū. 1587. gadā tajā pirmais apbedīts hercogs Gothards, bet viņa agrāk mirušie mazgadīgie dēli uz Jelgavu tika pārvesti no Kuldīgas pils.

1737. gadā kapeņu baznīciņa kopā ar veco pili tika nojaukta, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai baroka pilij. Sarkofāgus uz laiku pārvietoja, 1743. gadā uz Jelgavu pārveda Dancigā mirušā hercoga Ferdinanda sarkofāgu. Kapenes no jauna iekārtotas pils dienvidu korpusa cokolstāvā un aizņēma divas nelielas velvētas telpas. Savukārt 1820. gadā Kurzemes muižniecība par saziedotajiem līdzekļiem izremontēja telpas pils dienvidaustrumu stūri cokolstāvā, kur, likvidējot trīs nelielas dzīvojamās istabas, ieguva 16,5 m garu un 5 m platu velvētu apjomu

Savā pastāvēšanas vēsturē kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas. Pirmos postījumus Ziemeļu kara laikā izdarīja zviedru karavīri 1705. gadā, viņi uzlauza sarkofāgus un nolaupīja vērtīgas rotaslietas. Tikai 1933. – 1934. gadā notika kapeņu remonts un paplašināšana, sarkofāgu restaurēšana. Pēc darbu beigšanas kapenes tika atvērtas apmeklētājiem.

1944. gada jūlijā karadarbības rezultātā pili sagrāva. Kapenes palika likteņa ziņā līdz to noslēgšanai 40. gadu beigās. Šajā laikā tās ilgstoši postīja un demolēja, pazuda hercoga Frīdriha Kazimira meitas sarkofāgs un hercoga Ferdinanda sarkofāga galvgaļa plāksne ar ģerboni, bet prinča Johana Frīdriha sarkofāgam nozaga vāku. Sarkofāgiem norāva rotājumus, nozaga daļu apģērbu, sabojāja zārku tapsējumu.

1973. un 1976. gadā Rundāles pils muzejs veica sarkofāgu detalizētu aprakstīšanu, uzmērošanu un fotofiksāciju. 1987. gadā sarkofāgus pārņēma Rundāles pils muzejs., bet Latvijas Lauksaimniecības universitāte veica telpu kapitālremontu, ierīkoja apkuri un ievilka elektrību. Līdz pat šim laikam turpinās apbedījumu tekstiliju konservācija un restaurācija.

Kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apbedīti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji.

Rundāles pils muzeja ekspozīcija "Kurzemes hercogu kapenes"

Kapenes apmeklētājiem pieejamas no 1. maija līdz 31. oktobrim  Katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00