Skip to main content

Tu biji princese skaistajā pilī

Visi stāsti
Svetlana un Jānis
Svetlana un Jānis
Svetlana un Jānis

Kāzu fotogrāfs: Konstantīns Ivanovs

Mūsu kāzas tika svinētas Jelgavas pils Sudraba zālē. Kāpēc šāda izvēle? Ar pili daudz kas ir saistīts – es mācījos LLU par skolotāju, pilī notika angļu valodas, socioloģijas, pārtikas tehnoloģijas nodarbības, LLU Aulā katru otrdienu un ceturtdienu gāju uz TDA "Kalve" mēģinājumiem, koncertos topošais vīrs atbalstīja skatītāju rindās, filmējot mūsu dejas. Jelgavas pils palika tuva un īpaša vieta... Strādājot par skolotāju, audzināmo klasi vedu ekskursijā uz pili. Tā ir vieta, kur gribas atgriezties, kuru visiem gribas parādīt, kur patīkami būt... Tāpēc nebija šaubu, ka mūsu ar vīru īpašo dienu jāsvin pils skaistākajās vietās, nesen renovētajās telpās.

Par iespēju organizēt svinīgo daļu Sudraba zālē zināju jau sen un, apspriežot svētku koncepciju ar Jelgavas pils muzeja vadītāju, nonācām pie scenārija, kā viss notiks, kā izskatīsies. Svētku ceremonijā mums spēlēja muzikantes skaistas melodijas, kuras brīdi padarīja vēl skaistāku. Mēs dejojām Emīla Dārziņa "Melanholiskā valša" pavadībā. Dzērām šampanieti, tad hercogiene mūs cienāja ar karsto šokolādi un augļiem, stāstot par hercogu tradīcijām un pils vēsturi.

Ir bijusi arī ekskursija pilī, kur redzējām slepenas vietas, ko atklāja tikai mums. Vecmāmiņa pēc tam teica: "Es biju pasakā – skaistajā pilī un tu biji princese". Šī bija skaista un burvīga diena. Kaut arī jau bija drēgns rudens, ar zeltītām nobirušām lapām uz ielām, tomēr atmiņās palika saulīte, kura ik pa brītiņam uzspīdēja, parādoties starp mākoņiem, un sasildīja. Viesu – radu, draugu smaidu... Un skaista, cēla, kā pērle – pils. Paldies no sirds, ka tu mums esi!

Ikdienā ejot vai braucot garām Jelgavas pilij, ejot uz mēģinājumiem, tā vienmēr atgriež atmiņās tajā dienā, kad priecājāmies un mīlējām, svinējām dzīvi kopā ar tuvākajiem.

Es novēlu, lai tas pils cēlums nepazūd un ir mūžīgs, man patīk, skatoties uz pili, redzēt to skaisti nemainīgu, tik ļoti piederīgu Jelgavai, iezīmētu Jelgavas ainavā starp kokiem rudenī un pavasarī, ziemā un vasarā. Tas cēlums ir apbrīnas vērts, man tikai gribas skatīties uz pili un ar acīm baudīt šo skatu, ielikt savā sirdī, būt daļai no šī skaistuma.

Svetlana un Jānis